Plastifikatori ir ķīmiskas piedevas, kas modificē betona reoloģiskās un mehāniskās īpašības, samazinot ūdens virsmas spraigumu un ietekmējot cementa hidratācijas mehānismus. Dziļo pamatu un ģeotehniskajā pielietojumā šie materiāli galvenokārt sastāv no polikarboksilāta etera (PCE) balstītiem polimēriem, sulfonēta naftalēna formaldehīda (SNF) vai karbonskābes atvasinājumiem, kas uzlabo apstrādājamo spēju, neieviešot būtiski lielāku ūdens daudzumu. Plastifikācijas efekts ļauj inženieriem uzturēt zemāku ūdens-cementa attiecību, vienlaikus sasniedzot vēlēto slump un plūstamību, kas ir kritiski ierobežotās pamatu konstrukcijās, kur tradicionālas betona ievietošanas metodes ir apgrūtinātas vai neiespējamas.
Plastifikatori ir ķīmiskas piedevas, kas modificē betona reoloģiskās un mehāniskās īpašības, samazinot ūdens virsmas spraigumu un ietekmējot cementa hidratācijas mehānismus. Dziļo pamatu un ģeotehniskajā pielietojumā šie materiāli galvenokārt sastāv no polikarboksilāta etera (PCE) balstītiem polimēriem, sulfonēta naftalēna formaldehīda (SNF) vai karbonskābes atvasinājumiem, kas uzlabo apstrādājamo spēju, neieviešot būtiski lielāku ūdens daudzumu. Plastifikācijas efekts ļauj inženieriem uzturēt zemāku ūdens-cementa attiecību, vienlaikus sasniedzot vēlēto slump un plūstamību, kas ir kritiski ierobežotās pamatu konstrukcijās, kur tradicionālas betona ievietošanas metodes ir apgrūtinātas vai neiespējamas.